Svešvalodu prasības darba sludinājumos: ko Latvijā drīkst prasīt

Latvijā darba sludinājumos valodu prasības ir viena no tām lietām, par kurām visvairāk strīdas un par kurām vismazāk zina, kas tiešām ir noteikts.

Noteikums ir šāds. Darba likuma 32. panta otrā daļa paredz, ka darba sludinājumā nav pieļaujama prasība pēc noteiktas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Tas ir īss teikums ar lielām sekām, un tā svarīgākais vārds ir "pamatoti". Šis raksts ir par to, ko tas nozīmē praksē, kā lasīt sludinājumu un kā kandidātam ar to rīkoties.

Ko norma pasaka un ko nepasaka

Vispirms divas lietas, kuras bieži sajauc.

Norma neaizliedz prasīt svešvalodu. Tā prasa, lai prasībai būtu saistība ar darba pienākumiem. Ja amatā katru dienu ir jāraksta klientiem Zviedrijā, prasība pēc angļu valodas ir pamatota, un neviens to neapstrīd.

Norma neattiecas uz valsts valodu. Latviešu valodas lietošanu darbā un prasības noteiktās profesijās regulē valsts valodas regulējums, nevis šī Darba likuma norma. Latviešu valoda Latvijā nav svešvaloda, un prasība pēc tās ir atsevišķs jautājums.

Praktiski tas nozīmē, ka strīds parasti ir par vienu konkrētu gadījumu: amats, kurā svešvaloda reāli nav vajadzīga, bet sludinājumā tā tomēr ir prasīta. Visbiežāk tas Latvijā attiecas uz krievu valodu amatos, kur klientu loks to neprasa.

Prasību ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija, un uz nepamatotu valodas prasību var norādīt. Realitāte gan ir tāda, ka kandidāts, kurš meklē darbu, parasti nevēlas sākt ar sūdzību, un tāpēc tālāk ir par to, ko ar šo informāciju darīt praktiski.

Kā lasīt valodas prasību sludinājumā

Valodas prasība sludinājumā var nozīmēt ļoti dažādas lietas, un formulējums parasti nodod, kura no tām.

"Angļu valoda sarunvalodas līmenī" bez papildu paskaidrojuma amatā, kur klienti ir Latvijā, bieži nozīmē, ka valoda vajadzīga reti: lasīt dokumentāciju, saprast sistēmas saskarni, retu saraksti. Šādā amatā B1 ar vārdnīcu parasti pietiek, un šī prasība nav tā, kas jūs izslēgs.

"Angļu valoda darba līmenī, ikdienas saziņa ar ārvalstu kolēģiem" ir cita lieta. Tas nozīmē sanāksmes, zvanus un rakstīšanu. Šeit B2 ir minimums, un sarunā to pārbaudīs, visticamāk, pārejot uz angļu valodu.

"Krievu valoda" bez paskaidrojuma ir tā prasība, kurai ir vērts paskatīties kontekstu. Ja amats ir klientu apkalpošanā, tirdzniecībā, pakalpojumos vai veselības aprūpē Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē vai Jūrmalā, prasība parasti ir reāla: daļa klientu runā krieviski un darbs bez tās ir grūtāks. Ja amats ir birojs bez klientu kontakta, prasība bieži ir iedzīvojusies pēc inerces.

Trīs un vairāk valodu parasti nozīmē starptautisku pakalpojumu centru. Tādos amatos valoda nav papildprasība, tā ir pati darba būtība, un pieredze nozarē tur sver mazāk nekā valoda.

Kas Latvijā ar valodām notiek praksē

Bez skaitļiem, bet ar skaidru ainu, ko var pārbaudīt, pašam izlasot divdesmit sludinājumus savā nozarē.

Latviešu valoda ir pamats. Valsts un pašvaldību iestādēs, izglītībā, veselības aprūpē un daudzos regulētos amatos ir noteikts prasītais valsts valodas prasmes līmenis un kategorija, un to apliecina Valsts valodas centra izsniegta apliecība. Ja jums tā ir, tā CV pieder atsevišķā rindā, nevis starp pārējām valodām.

Angļu valoda Rīgas IT, finanšu, mārketinga un uzņēmumu pakalpojumu segmentā ir noklusējums. Bez tās šis segments praktiski nav pieejams. Ražošanā un reģionos tā bieži ir priekšrocība, nevis prasība.

Krievu valoda joprojām ir reāla prasība tajās nozarēs, kur darbs ir ar klientu klātienē: mazumtirdzniecībā, klientu apkalpošanā, veselības un sociālajā aprūpē, apkalpojošajā sfērā un daļā loģistikas. Austrumu reģionos tas ir izteiktāk nekā Kurzemē.

Skandināvu valodas un vācu valoda parādās galvenokārt pakalpojumu centros un eksporta uzņēmumos. Šeit pat vidējs līmenis var būt izšķirošs, jo kandidātu ar šīm valodām ir maz, un tas ir viens no retajiem gadījumiem Latvijas tirgū, kad valoda kompensē pieredzes trūkumu.

Ja prasība izskatās nepamatota

Trīs reālas iespējas, kārtībā no praktiskākās.

Pieteikties tomēr. Ja viss pārējais sakrīt, valodas prasība, kurai amatā nav pamata, bieži vien atlasē neizšķir. Pieteikumā nav jāapgalvo, ka valodu zināt. Rakstiet savu reālo līmeni un pievienojiet vienu teikumu par to, ka esat gatavs to lietot vai apgūt, ja darbs to prasīs.

Pajautāt. Īsa vēstule pirms pieteikšanās: "Sludinājumā norādīta prasība pēc krievu valodas. Vai varat pateikt, kādās situācijās tā amatā ir vajadzīga?" Atbilde pasaka, vai pieteikšanās ir laika vērta, un reizēm pasaka, ka prasība sludinājumā ir no vecas veidnes.

Norādīt uz to. Ja uzskatāt, ka prasība ir nepamatota, uz to var vērst Valsts darba inspekcijas uzmanību. Tas nepalīdzēs jūsu konkrētajā pieteikumā, bet maina sludinājumus nākotnē.

Ko nedarīt: rakstīt CV valodas līmeni, kas nav patiess. Latvijā to pārbauda visvienkāršākajā veidā, proti, sarunā pārejot uz to valodu. Tas ir sliktākais brīdis, kad atklāties.

Kā valodu pārbauda atlasē

Latvijā valodas prasmi pārbauda četros veidos, un ir vērts zināt, kurš no tiem jūs sagaida.

Pārslēgšanās sarunā. Visizplatītākais. Intervija sākas latviski, un kādā brīdī intervētājs pāriet uz angļu valodu ar vienkāršu jautājumu: pastāstiet par savu iepriekšējo darbu. Tas nav tests par gramatiku. Tas ir tests par to, vai jūs spējat runāt bez pauzēm un vai saprotat jautājumu no pirmās reizes.

Rakstisks uzdevums. Pakalpojumu centros un klientu apkalpošanā bieži lūdz uzrakstīt īsu atbildi klientam. Vērtē skaidrību un toni, nevis vārdu krājuma plašumu.

Atsevišķa saruna ar ārvalstu vadītāju. Otrajā kārtā. Šeit valoda vairs nav tests, bet darba saruna, un jūs vērtē pēc satura.

Formāls dokuments. Valsts sektorā un regulētās profesijās prasa Valsts valodas centra izsniegtu apliecību par valsts valodas prasmi noteiktā līmenī un kategorijā. Šo nevar aizstāt ar pašvērtējumu CV.

Praktisks sagatavošanās veids pirmajam variantam. Uzrakstiet un pārrunājiet skaļi trīs lietas tajā valodā, kurā varētu nākties pāriet: kas jūs esat pēc profesijas, ko darījāt pēdējā darbā un kāpēc piesakāties šim amatam. Tas aizņem divdesmit minūtes un novērš to sastingumu, kas rodas no pārsteiguma, nevis no valodas nezināšanas.

Divas situācijas, kas Latvijā atkārtojas

Jums ir valoda, bet nav nozares pieredzes. Tas ir visizdevīgākais stāvoklis Rīgas pakalpojumu centru segmentā. Tur nozares zināšanas apmāca, bet valodu ne, tāpēc cilvēks ar labu angļu, vācu vai skandināvu valodu bez attiecīgās nozares pieredzes bieži tiek pieņemts. Ja tas ir jūsu gadījums, valodas CV augšgalā pieder kopsavilkumā, nevis pašā apakšā starp prasmēm.

Jums ir nozares pieredze, bet valoda ir vājā vieta. Tad stratēģija ir pretēja. Meklējiet vietējos uzņēmumus, ražošanu, reģionus un valsts sektoru, kur darba valoda ir latviešu. Nevis tāpēc, ka citur nav iespējams, bet tāpēc, ka tur jūsu pieredze ir izšķirošā, nevis sekundārā. Un paralēli sakārtojiet valodu, jo tas ir vienīgais, kas atver otro pusi tirgus. Daļu valodu kursu var iziet ar NVA atbalstu: NVA pakalpojumi darba meklētājiem.

Kā valodas rakstīt CV

Šī ir daļa, kurā Latvijas kandidāti zaudē visvairāk bez vajadzības.

Lietojiet Eiropas kopīgā valodu ietvara līmeņus no A1 līdz C2. "Labas" un "sarunvalodas līmenī" neko nenozīmē, jo divi cilvēki ar šiem vārdiem apzīmē pilnīgi atšķirīgas lietas.

Pievienojiet pierādījumu, kur tas ir. Pierādījums nav sertifikāts, tas var būt darba konteksts: "angļu valoda C1, ikdienas sarakste un sanāksmes ar klientiem Lielbritānijā" vai "vācu valoda B1, lietoju tehniskās dokumentācijas lasīšanai".

Valsts valodas prasmes apliecību ar kategoriju norādiet atsevišķi, jo daļā amatu tā ir formāla prasība un atlasītājs to meklē tieši.

Un rakstiet valodas tādā secībā, kādā tās amatam ir svarīgas, nevis alfabēta vai dzimtās valodas kārtībā.

Vairāk par to, kurā valodā rakstīt pašu dokumentu: CV latviski vai angliski.

Ja prasīta valoda, kuru mācāties

Starpsituācija, kas sludinājumā nav paredzēta. Jums ir A2 vācu valodā, kursi iet, un pēc gada būs B1.

Rakstiet to, kas ir tagad, un pievienojiet, kas notiek. "Vācu valoda A2, pašlaik B1 līmeņa kursos." Tas ir patiess, un atlasītājam tas pasaka divas lietas: jūsu reālo līmeni un to, ka virziens ir izvēlēts apzināti.

Ko nerakstīt: "vācu valoda pamatzināšanu līmenī ar vēlmi pilnveidot". Tas ir tas pats, bet bez informācijas, un sludinājumos šis formulējums atkārtojas tik bieži, ka to vairs nelasa.

Un neuzskatiet mācīšanos par argumentu, kas aizstāj līmeni. Ja amatā vajadzīga sarakste ar klientiem vāciski no pirmās nedēļas, A2 ar kursiem nepietiek, un tas ir godīgi jāpieņem. Bet, ja amatā valoda ir papildprasība, piemēram, dokumentu lasīšanai, tad šāds ieraksts jūs var aizvest tālāk, nekā gaidāt.

Īsā kārtība

Izlasiet, kā valodas prasība ir formulēta, un izlemiet, cik tā ir reāla. Ja prasība ir reāla, pārbaudiet savu līmeni godīgi. Ja tā izskatās nepamatota, pieteicieties tomēr, bet nerakstiet nepatiesu līmeni. CV lietojiet A1 līdz C2 un pievienojiet darba kontekstu. Valsts valodas apliecību norādiet atsevišķi.

Ja gribat sakārtot visu dokumentu, nevis tikai valodu sadaļu, sāciet ar pilno ceļvedi par CV rakstīšanu un pēc tam atveriet CV veidotāju.